Pacienti, kuri dzīvo ar C hepatītu

Anda, 40 gadus jauna piecu bērnu māmiņa, ieguvusi medicīnisko izglītību – šobrīd mājsaimniece, kura aktīvi audzina savas atvases un par savu diagnozi uzzināja neilgi pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas:
Neskatoties uz lielo triecienu un šoku par saslimšanu, Andas ģimeni tas neatturēja no lēmuma dot dzīvību arī piektajam mazulim, lai gan pastāvēja risks infekcijas pārnesei no mātes uz bērnu.
„Protams, ar vīru bijām noraizējušies par iespējamo risku, taču pēc pārbaužu rezultātu saņemšanas noskaidrojās, ka C hepatīta draudi bērnam ir minimāli. Kopā ar mediķiem izlēmām, ka bērniņš nāks pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, jo tas mazināja inficēšanās iespējamību un radīja drošības sajūtu arī mums”. Konkrētu situāciju, kad Anda  inficējusies ar C hepatītu, viņa neatminas, taču Andai ir aizdomas, ka C hepatītu viņa varētu būt ieguvusi pirmo dzemdību laikā asinspārliešanas rezultātā (visi bērniņi ir dzimuši priekšlaicīgi, tāpēc asinspārliešana katrās dzemdībās bijusi nepieciešamība) vai kādas medicīniskas procedūras laikā, strādājot slimnīcā ar pacientiem kā medmāsa. Par spīti C hepatītam un tā izraisītajām veselības problēmām, Anda joprojām ir starojoša un aktīva sieviete, kura negrasās padoties slimības radītajiem šķēršļiem, cerot, ka arī viņai kāda no C hepatīta ārstēšanas terapijām būs piemērota un C hepatīts ar laiku tiks uzveikts.

Rolands, 37 gadus jauns vīrietis, precējies, divu bērnu tēvs, izbijis pašvaldības policists – šobrīd veiksmīgs uzņēmējs:

„Strādājot pašvaldības policijas dežūrdaļā bieži vien nācās saskarties ar situācijām, kurās jāatrisina nekārtību cēlāju strīdi, un šo strīdu neizbēgama sastāvdaļa ir traumas, asinis un ievainojumi,” stāsta Rolands. Rolands pieņem, ka C hepatītu ir ieguvis darba laikā pašvaldības policijā un inficējies, risinot kādu konfliktsituāciju, kuru darbā bijis gana daudz. „Sākotnēji nesapratu, kas ar mani notiek, – veselība pasliktinājās, dramatiski  zuda darbspējas, nemitīgi vajāja nogurums un garastāvokļa maiņas, neiecietība pret apkārt notiekošo pastiprinājās. Šobrīd ar terapijas palīdzību hepatīts ir uzveikts, taču mani nepamet baiļu sajūta par slimības atsākšanos ar jaunu sparu, tāpēc regulāri dodos pie ārsta,” bažīgi skaidro Rolands.

Zigmārs, daudzbērnu ģimenes tēvs, sportists un aktīva dzīvesveida piekritējs – nekad pastiprināti nav lietojis alkoholu:

„Par to, ka man ir C hepatīts, uzzināju, kad devos uz Valsts asinsdonoru centru (VAC) nodot asinis. Visu dzīvi esmu bijis aktīva dzīvesveida piekritējs, nekad neesmu smēķējis vai lietojis narkotikas, arī alkoholu praktiski nelietoju, ja vien kādos svētkos glāzi laba vīna ,” stāsta Zigmārs. Esmu atbildīgs par savu ģimeni un savu bērnu veselību un labklājību, tālab ik dienu domāju par to, lai mani tuvinieki un līdzcilvēki neinficētos. Piemēram, mums neatņemama aptieciņas sastāvdaļa ir cimdi, lai jebkuras brūces apkopšanā nenotiktu saskare ar asinīm, savu zobu suku un nagu šķērītes turu bērniem nepieejamā vietā.
Es nekad nebūtu domājis, ka ar mani kas tāds notiks. Visticamāk, C hepatītu tik laicīgi atklāju tikai tādēļ, ka ziedoju asinis, jo tajā brīdī man vēl nebija slimības izraisītā noguruma. Šobrīd kopā ar savu ārstu Latvijas Infektoloģijas centrā meklējam labāko risinājumu slimības ārstēšanai.”

Dace, 30 gadi, vientuļā māmiņa, viena audzina 7 gadus vecu puisēnu: 
„Zinu, ka ar C hepatītu inficējos zobārsta apmeklējuma laikā, taču pierādīt to nespēju. Šoks par notikušo bija milzīgs, un situācija man bija grūti aptverama, jo esmu viena ar savu bērnu, kas nozīmē, ka finansiālu resursu slimības ārstēšanai man nav. Tāpēc šobrīd ārstēšanās terapija nav uzsākta, jo vienkārši nevaru to atļauties. Līdzmaksājums ārstēšanās kursam ir pārāk milzīgs slogs mūsu ģimenei. Ceru, ka drīzumā tiks pieņemts lēmums par 100 % medikamentu kompensāciju, lai ārstēšanos varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo slimība progresē. Esmu domājusi par to, ka slimības saasināšanās gadījumā man neatliks nekas cits kā vien doties uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, kur C hepatīta ārstēšana ir 100 % apmaksāta,” nosvērti stāsta Dace.