HIV pacientiem jānodrošina savlaicīga ārstēšana

„Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām HIV pacientu ārstēšana ir jāuzsāk, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir zemāks par 350 vienā kubikmilimetrā. Dažās valstīs pacienti ārstēšanas terapiju saņem jau tajos gadījumos, kad šūnu skaits ir zemāks par 500. Diemžēl Latvijā HIV pacientu ārstniecību kompensē, kad šūnu skaits ir zemāks par 200, bet tas ir nepareizi pret sabiedrību,” uzskata Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle. „Kamēr mēs neuzsāksim savlaicīgu HIV ārstēšanu, sabiedrībā joprojām būs daudz infekcijas avotu, un jebkurš cilvēks var būt pakļauts infekcijas riskam.”

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas, nonākot organismā, lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Pacienta rezistenci pret vīrusu var noteikt pēc šūnu imunitātes, ko organisms izmanto cīņai ar slimību. „Normāls imūnās sistēmas šūnu skaits vesela cilvēka organismā ir 800 šūnas vienā kubikmilimetrā. 500 šūnas jau ir nozīmīgs samazinājums, taču pie 350 šūnām noteikti būtu jāuzsāk ārstēšana. Uzsākt ārstēšanu, kad šūnu skaits ir zemāks par 200, nozīmē ārstēt pacientu situācijā, kad imūnās sistēmas šūnas jau ir gandrīz zudušas,” skaidro prof. Baiba Rozentāle.

Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, uz 2014. gada 1. oktobri Latvijā ir reģistrēti 6117 ar HIV inficēti pacienti, taču reālais inficēto skaits ir 2 līdz 3 reizes lielāks, jo daļa cilvēku pat nenojauš, ka ir inficēti. Bieži vien pirmie simptomi dažādām slimībām ir līdzīgi, piemēram, augsta temperatūra u. c. pazīmes, kas atgādina saaukstēšanos vai gripu. Tāpat ir cilvēki, kas nav uzskaitē, jo tā ir viņu izvēle neuzsākt ārstēšanos. Tā kā HIV vīruss nav gaisa pilienu infekcija, kas var apdraudēt sabiedrību, tad piespiedu ārstēšana netiek izmantota.

No kopējā uzskaitē esošā pacientu skaita 4387 pacienti ir HIV/AIDS nodaļas uzskaitē Latvijas Infektoloģijas centrā. No tiem 1461 pacientam jau ir AIDS stadija. Katru gadu tiek reģistrēti 200–230 jauni saslimšanas gadījumi.

Ārstēšanas terapiju šobrīd saņem 1011 pacienti. To 100 % apmērā kompensē valsts, taču jāatgādina, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ārstēšana tiek uzsākta, kad šūnu skaits ir zemāks par 200. Viena pacienta ārstniecība mēnesī valstij izmaksā no 350 eiro līdz pat 7000–8000 eiro.

HIV infekcija ir vīrusa ierosināta slimība, un šis vīruss bojā cilvēka imūnās sistēmas šūnas. Ja terapija reiz ir uzsākta, tā ir mūža terapija. Ir svarīgi saprast, ka mūsdienās HIV infekcija nav fatāla infekcija. Cilvēkam tas nav nāves spriedums, jo tā ir hroniska, vadāma infekcijas slimība, bet ir jābūt divām pusēm – augsti kvalificētiem ārstiem, kuriem ir pieredze šajā darbā, un pacientu līdzestībai. Ir ļoti slikti rezultāti, ja pacients lieto mazāk medikamentus, nekā tas ir norādīts – ir ārkārtīgi svarīgi ievērot ārstu rekomendācijas. Pacientam pēc konsīlija tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti, tiek iedotas receptes, un viņi saņem zāles HIV ārstēšanai.

„HIV infekcija ir smaga, hroniska, vadāma slimība. Šobrīd nevaram uzsākt ārstēšanu, ja pacientam nav mazāk par 200 imūnās sistēmas šūnām vienā kubikmilimetrā. Taču situācija ir tāda, ka mēs tāpat tērējam valsts naudu, ārstējot šiem pacientiem citas slimības, kuru nebūtu, ja ārstēšana tiktu uzsākta, kad šūnu skaits organismā ir zemāks par 350, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs. Jo mēs ātrāk sāktu ārstēt inficētos cilvēkus, jo lielākam skaitam pacientu vīruss būtu zem nosakāmā sliekšņa (zem 10 vīruskopijām vienā kubikmilimetrā), un tajā brīdī viņi vairs nevarētu inficēt citus cilvēkus. Savlaicīga ārstēšana ir būtiska infekcijas izplatīšanās profilakse!

Ja valstī ārstēšana tiktu uzsākta, kad šūnu skaits organismā ir zemāks par 350, tie papildus būtu 1000 pacientu, kas jāārstē, taču tas nebūtu viena mēneša griezumā,” skaidro prof. Rozentāle. „Ir daļa pacientu, kas atsakās ārstēties. Mēs katru mēnesi uzsākam terapiju, piemēram, 10–15 jauniem pacientiem, bet aptuveni 10–15 jau esošo pacientu terapiju pārtrauc, jo viņi nav līdzestīgi. Parasti tie ir pacienti ar atkarībām, kuri atgriežas pie narkotiku lietošanas. Visbiežāk, protams, arī cilvēkiem ar atkarībām, sākotnējā apņemšanās ir laba, viņi paņem pirmās receptes pirmajam mēnesim, aiziet uz aptieku, sāk lietot zāles… bet vēlme lietot narkotikas ir spēcīgāka, un cilvēks pazūd no mediķu redzesloka uz gadu, diviem. Tad atnāk pie ārsta, kad ir jau AIDS stadija, un nokļūst intensīvajā terapijā, jo ir dzīvībai bīstams stāvoklis.”

Šobrīd HIV inficēta pacienta profils ir vienlīdz sieviete vai vīrietis vecumā no 25 līdz 45 gadiem. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, 48 % ir injicējamo narkotiku lietotāji, savukārt 52 % ir inficējušies seksuālās transmisijas ceļā un pašreiz visvairāk tieši heteroseksuālā ceļā. Patiesībā varam teikt, ka tas var būt jebkurš cilvēks, bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri.

Atgādinām, ka ir vairāki HIV infekcijas pārnešanas mehānismi: 1) ar HIV var inficēties, ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs; 2) bērns var inficēties ar HIV no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā; 3) ar HIV var inficēties, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas. Lai neinficētos ar HIV vīrusu, ir svarīgi izsargāties veseliem cilvēkiem, ievērojot infekcijas pārnešanas mehānismus.

Šodien, 1. decembrī, tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, lai ikvienu cilvēku visā pasaulē mudinātu aizdomāties par šo slimību un iespējām to novērst vai nepieciešamības gadījumā atbilstoši ārstēt, pasargājot citus no inficēšanās.