Diagnostika

Katram cilvēkam vismaz vienu reizi mūžā ir jāveic C hepatīta infekcijas pārbaude.

     Tā kā saslimšana ar C hepatītu bieži norit bez simptomiem, to ir grūti laikus pamanīt. Daudzos gadījumos saslimšana tiek diagnosticēta tikai tad, kad tā ir radījusi neatgriezeniskus aknu bojājumus, tādēļ ir būtiski regulāri pārbaudīties, lai pasargātu sevi un apkārtējos.

Kuras personas ir C hepatīta infekcijas riska grupa?

• Personas, kurām pirms 1994. gada ir pārlietas asinis
• Hroniska C hepatīta slimnieku ģimenes locekļi
• Medicīnas, sociālo iestāžu un policijas darbinieki, kas saskaras ar asinīm vai citiem cilvēka organisma
• šķidrumiem
• Jaundzimušie, kuri inficējušies no mātes
• Personas, kuras piekopj neaizsargātus dzimumaktus
• Ar HIV vai B hepatītu inficētas personas
• Personas, kuras narkotikas injicē vēnā
• Vīrieši, kuriem ir homoseksuālas dzimumattiecības
• Personas, kurām veikts manikīrs, pedikīrs, retos gadījumos – stomatoloģiskas vai citas medicīniskas manipulācijas

Ar C hepatītu var inficēties jebkuras vecuma grupas cilvēki,

Biežāk vecumā no 30 – 60 gadiem.

Vai pārbaudes ir nepieciešamas?

Katram cilvēkam vismaz vienu reizi mūžā ir jāveic C hepatīta infekcijas pārbaude, bet ja ir augsts inficēšanās risks, jāpārbaudās pēc nepieciešamības.

Ja pārbaudes rezultāts ir negatīvs, viss ir kartībā, bet ja atbilde ir pozitīva, nepieciešami papildizmeklējumi un pēc iespējas drīzāk jāsāk ārstēšana.

Slimības diagnozes noteikšana

Atklāt C hepatīta vīrusa klātbūtni organismā var, izdarot asinsanalīzes. Skrīninga laikā asinīs tiek meklētas C hepatīta vīrusa antivielas. Ja asinīs ir antivielas, tas nozīmē, ka cilvēkam dzīves laikā ir bijusi saskare ar C hepatīta vīrusu. Antivielas saglabājas uz visu mūžu. Pēc pozitīva antivielu testa rezultāta iegūšanas tiek izdarīti papildizmeklējumi, un jau pēc tiem asinīs tiek tieši noteikta vīrusa klātbūtne.

C hepatīta diagnozi ir iespējams noteikt tikai tad, ja vīrusa testa rezultāti izrādās pozitīvi.

Lai diagnosticētu saslimšanu ar C hepatītu, ir jāveic specifiska un padziļināta izmeklēšana.

Antivielas pret C hepatīta vīrusu – anti HCV

Ja organismam ir bijusi saskarsme ar C hepatīta vīrusu, imūnsistēmā tiek izstrādātas antivielas, kas cīnās pret  šo vīrusu. Šīs antivielas organismā parasti saglabājas visu mūžu. Veicot testu drīz pēc inficēšanās, tas var būt viltus negatīvs, jo antivielas var nebūt tik daudz izstrādātas, lai tās varētu noteikt. Turklāt, ja antivielas noteiktas pozitīvas, tas ne vienmēr nozīmē, ka vīruss vēl ir organismā. Iespējams, organisms ir uzveicis vīrusu, taču antivielas ir saglabājušās.

Vīrusa ierosinātāja identifikācija – HCV RNS, HCV Cor Ag

Ar šo analīžu palīdzību tiek noteikta vīrusa klātesamība organismā. Cilvēks, kuram noteikts pozitīvs HCV RNS vai HCV Cor Ag, var inficēt apkārtējos.

Genotipa noteikšana

Lai piemērotu efektīvu ārstēšanu, ikvienam pacientam, kuram diagnosticēts C hepatīts, tiek veikta pārbaude vīrusa genotipa un tā apakštipa noteikšanai.

Bioķīmiskās analīzes

• Alanīnaminotransferāze (ALAT) – viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem. ALAT paaugstinās pašā slimības sākumā, kad pārējie rādītāji vēl ir normas robežās. Ja ALAT ir paaugstināts ilgāku laika periodu, tas visdrīzāk norāda uz hronisku iekaisumu aknās.
• Aspartātaminotransferāze (ASAT) – paaugstinās vēlāk nekā ALAT, bet ilgāk ir paaugstināts atveseļošanās periodā. Ja ASAT ir augstāks par ALAT, tas var norādīt, ka aknu bojājumu ir izraisījušas toksiskas vielas – medikamenti, alkohols u. c.
• Gamma glutamiltransferāze (GGT) – aknu ferments, viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem. Pat vienreizēja alkohola vai toksiksu vielu lietošana var paaugstināt GGT līmeni asinīs.
• Sārmainā fosfotāze (SF) – aknu ferments, kas paaugstinās pie aknu un žultsceļu slimībām.
• Bilirubīns – asinīs nosakāms divās bilirubīna frakcijās – tiešā un netiešā. Tiešā bilirubīna palielināšanās norāda uz aknu un žultsceļu saslimšanām.
• Albumīns – galvenais asins olbaltums, kas piesaista un pārnēsā dažādas vielas (hormonus, mikroelementus, medikamentus, vitamīnus). Ja aknas ir slimas, tās nespēj saražot šo olbaltumu, un tā līmenis asinīs mazinās. Tādēļ zems albumīna līmenis var būt saistīts ar aknu patoloģiju.

Pilna asinsaina

Samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits, kā arī eritrocītu tilpuma palielināšanās var būt saistīta ar aknu patoloģijām.

Protrombīna indekss

Protrombīns tiek sintezēts aknās. Samazināts protrombīna indekss var norādīt uz nopietnu aknu bojājumu.

Staru diagnostikas metodes (USG, DT, MR)

Ar šo izmeklējumu palīdzību ir iespējams konstatēt izmaiņas aknu struktūrā – noteikt aknu izmēru, ehogenitātes pārmaiņas, aknu vēnu sašaurinājumu un to sieniņu sabiezinājumu, kā arī citas izmaiņas, kas var palīdzēt precizēt diagnozi.

Aknu punkcija – biopsija

Izmeklējums, kura laikā tiek paņemts neliels aknu audu paraugs un tiek veikta šo aknu audu mikroskopiska izmeklēšana, kas ļauj novērtēt aknu iekaisuma pakāpi.

Kur iespējams veikt C hepatīta pārbaudes?

• Pie ģimenes ārsta.
• Jebkurā laboratorijā par maksu vai ar apdrošināšanas polisi.
• Donoru centros, nodot asinis kā donoram, – bez maksas.
• HIV profilakses punktos – anonīmi un bez maksas (punktus meklē » spkc.gov.lv).