Pacienti, kuri izgājuši jauno terapiju

Juta (vārds mainīts) ir 45 gadus jauna, skaista sieviete, kurai kopš 2011. gada diagnosticēta smaga saslimšana – C hepatīts. Par inficēšanos sieviete neapjauta līdz pat speciālistu apmeklējumam un analīžu rezultātu saņemšanai. Juta atzīst, ka tikai ar tagadējo pieredzi un zināšanām par šo slimību var apliecināt, ka nelieli slimības simptomi tomēr ir bijuši, bet tie prasījuši rūpīgāku un dziļāku izpēti. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc C hepatīts tika diagnosticēts novēloti.

Ilgstoša noguruma sajūta, miega bads, bieža saaukstēšanās un spiedoša sajūta paribē – tie bija galvenie simptomi, kurus Juta kļūdaini piedēvēja citām saslimšanām, piemēram, žultspūšļa un žultsakmeņu problēmām, kas parādījās neilgi pēc pirmā bērna piedzimšanas 1989. gadā.

2010. gadā pārpratuma dēļ Juta tika nosūtīta pie hematologa. Pateicoties speciālistei, viņas ieinteresētībai un specifiskajiem jautājumiem, sieviete tika nosūtīta uz tālākām analīzēm (HIV/AIDS, C vīrushepatīta testiem), pēc kurām arī bija skaidra šausminošā diagnoze – C hepatīts. Pēc tam Jutas ceļš veda uz aknu biopsiju, kur noskaidrots slimības hroniskais raksturs – nopietni aknu bojājumi.

Lai gan Jutai bija liels prieks, ka tas nav HIV, sajūtas arvien bija briesmīgas un šokējošas, jo sieviete neko nezināja par C hepatītu un tā ārstēšanu. Protams, uzzinot par saslimšanu, prātā tika pārcilātas visas iepriekš veiktās procedūras, lai mēģinātu noskaidrot inficēšanās iemeslus. Jutai ir aizdomas, ka slimību viņa varēja iegūt otrā bērna dzemdību laikā 1994. gadā, kam sekoja ķeizargrieziens ar smagām komplikācijām un asinspārliešanu, vai arī žultspūšļa operācijas laikā 2004. gadā, taču pierādījumu tam nav, ir tikai aizdomas un neziņa, jo apmeklēts arī zobārsts un manikīra speciālists. Patiesais inficēšanās avots nav zināms.

Jāpiemin, ka arī Jutas vīrs, kurš līdz 2011. gadam regulāri ziedojis asinis, inficējās ar C hepatītu, taču veiksmīgi ir izārstējies. Vīram C hepatīts izpaudās kā akūta saslimšana ar ļoti augstu temperatūru, milzīgu svīšanu, nespēku, izsitumiem un ļoti augstiem ASAT un ALAT rādītājiem. Pēc vecāku saslimšanas pārbaudes tika veiktas arī bērniem, kuriem saslimšana, par laimi, netika diagnosticēta.

„Tā kā man ļoti ilgi bija jāgaida, lai laikus tiktu uz pārbaudēm un uzsāktu ārstēšanos (vairāk nekā trīs mēneši), devos peļņā uz ārzemēm, lai varētu nosegt lielās ārstēšanās izmaksas, jo no ārstiem ļoti bieži dzirdēju jautājumu – vai varēšu to atļauties,” stāsta Juta.

„Kad atgriezos, nekavējoties tika uzsākts ārstēšanās process ar interferonu, kas bija ļoti mokošs. Ārstēšana ilga veselu gadu. Vairākus mēnešus jutos slikti, jo regulāri cietu no iepriekš aprakstītajiem simptomiem. Pirmos divus mēnešus gan ārstēšanos panesu diezgan labi, ja neskaita regulāri nomāktu garastāvokli un miega traucējumus. Taču trešajā mēnesī sāka parādīties nopietnākas blaknes – ādas nieze gan dienā, gan naktī, bieža deguna asiņošana, izteikti strauji samazināts siekalu daudzums, īpaši naktī, jāpiemin arī matu izkrišana, lūpu un acu kaktiņu ādas sprēgāšana, nespēks, apātija un enerģijas trūkums, kas ļoti ietekmēja ikdienu. Pēc pirmās terapijas beigām jutos sagrauta, jo ārstēšanās izrādījās neveiksmīga un nedeva gaidītos rezultātus un cīņa ar C hepatītu vēl būs jāturpina. Jutos vīlusies, neapmierināta un izmisusi,” stāsta sieviete.

“Taču jāsaka liels paldies manai ārstējošajai ārstei dr. Agitai Jērumai, kura mani informēja par Līdzjūtības programmu, kas septiņpadsmit smagi slimiem C hepatīta pacientiem deva iespēju bez maksas ārstēties ar jauno bezinterferona C hepatīta terapiju, kas garantē 97–100 % izārstēšanās iespējas. Aicinājumu piedalīties programmā es pieņēmu ar vislielāko prieku un cerībām, jo sapratu, ka man ir sniegta vēl viena iespēja izārstēties, kas noteikti jāizmanto!

Ar lielām gaidām un cerībām uzsāku 12 nedēļu ārstēšanās kursu, kurš paskrēja nemanot! Es ļoti uzticējos dakterei, kas pārraudzīja ārstēšanas procesu. Tomēr terapijas sākumā brīžiem bažījos par iespējamajām blaknēm, kuras man bija pirmās terapijas laikā ar interferonu. Taču šoreiz bija citādi! Vienīgais, kam vajadzēja sekot līdzi, – lai laikus tiktu iedzertas zāles.

Visu terapijas laiku biju patīkami pārsteigta, ka īpaši nepasliktinājās ne fiziskā labsajūta, ne emocionālais stāvoklis. Iztiku bez asarām un garastāvokļu maiņas, tāpat arī nemazinājās enerģija. Vienlaikus biju arī izbrīnīta, jo šī terapija neizraisīja nevienu blakusparādību, kas būtu tik mokoša kā iepriekšējā terapijā.

Salīdzinot ar interferona terapiju, jaunā terapija atšķiras radikāli – tas ir salīdzinoši ātrs, vienkāršs un panesams process. Esmu neizsakāmi priecīga, ka terapija ilga vien trīs mēnešus,” apgalvo Juta.

“Protams, jāsaka liels paldies manai ģimenei un speciālistiem, kas mani atbalstīja, jo terapijas laikā ļoti baiļojos par tās gaidāmo rezultātu, ņemot vērā iepriekšējās terapijas neveiksmīgo rezultātu. Jāpiebilst, ka jaunās terapijas laikā palielinājās gribasspēks un vēlme noticēt rezultātam un pārmaiņām, kuras ved uz atveseļošanos! Tā bija fantastiska sajūta! Vislielākais paldies par iespēju būt veselai!”

Juta ir viena no pacientēm, kurai Līdzjūtības programma deva iespēju ārstēties ar jauno bezinterferona C hepatīta terapiju, kas sniedz 97 % efektivitāti. Lai arī Jutai vēl ir jāgaida 8–12 nedēļas, lai izveseļošanos apstiprinātu pilnībā, līdz šim programmā iegūtie rezultāti apliecina, ka aknu darbībā ir vērojami būtiski uzlabojumi un mazinājusies arī cirozes aktivitāte. Tāpat pēdējie rezultāti liecina, ka vīruss šobrīd ir uzveikts, jo analīžu rezultāti ir negatīvi.  Līdzjūtības programma norisinājās no 2014. gada decembra līdz 2015. marta beigām. Kopumā tajā tika iesaistīti 17 pacienti ar C hepatīta izraisītu aknu cirozi, kur vienam no pacientiem bija veikta aknu transplantācija.

 

Farmācijas uzņēmuma „Abbvie” Līdzjūtības programmas ietvaros jauno bezinterferona terapiju ir saņēmuši 2300 pacienti ar hronisku C hepatītu dažādās pasaules valstīs.